LOGOPĒDS

Logopēds-speciālists, kurš novērtē, diagnosticē un novērš runas un valodas traucējumus.

Logopēds strādā ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem, kuriem ir sekojoši runas traucējumi:

• ja bērns neizrunā skaņas, jauc vai aizstāj tās ar citām valodas skaņām;

• ja bērns nepareizi izrunā skaņas;

• ja bērns sācis runāt pārāk vēlu (pavisam noteikti, ja ap triju gadu vecumu bērns runā tikai zilbes vai dažus vārdus);

• ja bērns divarpus, trīs, četru gadu vecumā runā savā valodā, kuru saprot tikai ģimenē; tikai

• ja bērns nepareizi lieto dzimtes, skaitļus, locījumus, ir vērojama nepareiza vārdu kārtība teikumos, nelieto prievārdus;

• ja bērnam ir traucēta valodas sapratne (neizprot, ko viņam saka);

• ja bērnam ir balss traucējumi;

• ja bērnam ir runas ritma un tempa traucējumi (stostīšanās);

• ja bērnam ir dzirdes traucējumi, kā rezultātā valoda dabiski nespēj attīstīties;

• ja bērnam ir lasīšanas un rakstīšanas traucējumi;

• ja bērnam ir specifiski attīstības traucējumi. 

Kad doties pie logopēda?

Vecākiem vajadzētu saklausīt šīs iepriekš minētās nosauktās lietas, reaģēt un aizvest bērnu pie logopēda, kurš dos vecākiem konkrētus norādījumus un ieteiks vingrinājumus, ko pildīt arī mājās.

Jo vēlāk bērns nonāk logopēda kabinetā, jo ilgāku laiku prasa runas un valodas korekcija. Tāpēc pie logopēda jāvēršas pēc iespējas ātrāk, nekādā gadījumā negaidot to mirkli, kad bērnam jau jāsāk skolas gaitas.

Var gadīties, ka runas problēmas tiešām pāriet pašas no sevis, bet uz to var cerēt tikai tad, ja bērns pats saprot un mēģina atdarināt pareizu skaņu. Bet arī tad jāskatās, kādas ir runas grūtības – vai bērns neizrunā tikai vienu skaņu s vai arī r, jo šo skaņu pareizi izrunāt var iemācīt tikai logopēds. Ja to atstāj pašplūsmā, var sanākt, piemēram, franču “r”.

Ko iekļauj logopēda nodarbības?

• Sajūtu pieredzes bagātināšanu;

• Skaņu izrunas mācīšanu, precizēšanu un diferencēšanu;

• Orientēšanos laikā un telpā;

• Artikulācijas aparāta (mēles, lūpu u.c.) vingrināšanu;

• Pirkstu sīkās muskulatūras attīstīšanu;

• Vārdu krājuma paplašināšanu;

• Saistītās runas veidošanu;

• Fonemātiskās uztveres sekmēšanu;

• Elpošanas un balss aparāta nostiprināšanu;

• Mācīšanos stāstīt un izteiksmīgas runas veidošanu;

• Domāšanas procesu attīstību.
  

Ieteikumi vecākiem, lai palīdzētu bērnam runāt pareizi:

• runāt ar bērnu pareizi un skaidri;

• nelietot pieaugušā runā deminutīvus (pazemināmās formas);

• ja bērns savā valodā pasaka kādu vārdu, neatkārtot to bērna valodā, bet skaidri pieaugušā valodā, piemēram, bērnam karote ir “ka”, bet vecāks pārjautā “Tu gribi karoti?”;

• skatīties, cik ilgi bērns vēlas knupīti vai lieto pudelīti – tas arī var veicināt nepareizu skaņu veidošanos;

• lasīt bērnam priekšā pasakas, dzejoļus, dziedāt kopā ar bērnu;

• atbildiet uz bērna jautājumiem ar plašiem teikumiem, nevis ar “jā/nē”.

• ierobežot mobilot telefonu, planšetdatoru lietošanu maziem bērniem, jo īpaši tiem, kuru runa tikai attīstās. Pirksti slīd pa ekrānu, bet tos vajadzētu nodarbināt veidojot, zīmējot, lokot, līmējot un plēšot, griežot papīru, nevis slidinot tos pa skārienjūtīgajiem ekrāniem;

• Pārrunājiet ikdienā piedzīvoto – darbus, sajūtas, emocijas.